Baznīcas un draudzes vēsture

Par pirmās baznīcas celšanas laiku Kaunatā pastāv dažādi uzskati. 

"Kaunatas katoļu baznīcai ir gara vēsture un tās ritējumā ne vienmēr iespējams secīgi noteikt dievnama ēku nomaiņas laiku un rekonstruēt to veidolu," savā pētījumā raksta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālistes Rūta Kaminska un Anita Bistere1.

Pēc Vitebskas gubernatora arhīva ziņām tā celta 1697.gadā. Savukārt Gustavs Manteifels raksta, ka tā celta 1715.gadā. Pēc citiem avotiem - Kaunatā pirmo baznīcu, kura vēlāk nodegusi, esot cēlis muižkungs Soltāns 1702.gadā. 

"..tobrīd pastāvošo Kaunatas koka baznīcu 1817.gadā no vecāka dievnama materiāliem cēlis tā laika zemes īpašnieks Mihals Riks, ēka iesvētīta 1819.gadā. Šī baznica bijusi neliela (saukta par "telti" vai ."šķūni"), garena celtne ar salmu jumtu un fasādē novietotu dzelzs krustu. Ēkai bijuši dēļu griesti un māla klona grīda. Blakus baznīcai atradies vienkāršs zvanu tornis: trīs stabu balstīts jumtiņš, zem kura zvani. Iekšpusē virs priekštelpas bijis izbūvēts uz koka stabiem baltīts balkons, bet prezbiterijā no vecās baznīcas pārcelts koši izkrāsots "vecmodīga kokriezuma" atlāris ar Dievmātes gleznu zem sudraba apkaluma. Līdzās izvietoti arī divi necilāki sānu altāri."2

Zināms, ka tagadējo mūra baznīcu 1850.gadā nodegušās koka baznīcas vietā - tobrīd mūra celtni ar salmu jumtu un izvelvētiem griestiem - uzcēla muižniece Zuzanna Druva. Viņa nākusi no Morisonu dzimtas, un muižniecei piederējis šis īpašums. Šai pat gadā 10.septembrī baznīcu iesvētīja Jaunavas Marijas vārda godam. Baznīcā atradās viss liturģijai nepieciešamais inventārs.

Kaunatas draudze jeb misiju punkts pastāvējusi no 1690.gada. Sākumā to apkalpoja misionāru jezuīti no Daugavpils, Izvaltas, Rēzeknes. Šo misiju sauca par Hilzenu misiju, jo muižnieki Hilzeni rūpējās par misionāru uzturēšanu. 1743.gadā Viļakas un Bratislavas stārasti ieguva Kaunatai pastāvīgu misionāru. 1772.gadā Kaunatā darbojās jau divi pastāvīgi misionāri - jezuīti. 1777.gadā jezuītu misija savu darbību Kaunatā beidza.

Staņislava Kimbra laikā (1901.-1906.gadā) tika uzcelta draudzes plebānija. Vēlāk kā draudzes plebānija tika izmantota 1955.gadā prāvesta I.Broka celtā dzīvojamā māja baznīcas dārzā. 

No 1690.gada saglabājusies metriku grāmata.  

Kaunatas Romas katoļu baznīcas draudzē strādājis Jezups Macuļevičs. Viņš dzimis un audzis Latgalē, te arī kā priesteris strādāja līdz mūža beigām. 

Uzrakstījis grāmatu "Pavuicišona un vysaidi sposobi dēļ zemnīku latvīšu". Tā bija pirmā galda grāmata praktiskos jautājumos latgaliešiem. Šajā darbā viņš pieskārās dažādām tēmām. Tajā bija atrodami praktiski padomi zemkopībā, lopkopībā, biškopībā, dārzkopībā, kā arī par pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos.

  1. Kaminska Rūta, Bistere Anita "Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā", Rīga: Neputns, 2011.
  2. Turpat.

Kaunatas baznīcas vēsturiskās fotogrāfijas


 .