Par Kaunatas Vissvētās Jaunavas Marijas Apmeklēšanas Romas katoļu baznīcu

Pašreizējā Kaunatas katoļu mūra baznīca ar baltu apmetumu un diviem torņiem uzcelta 1850.gadā nodegušās koka baznīcas vietā, kura savukārt būvēta 1697.gadā. 

Galvenā fasāde veidota klasicisma stilā. Tā ir vienjoma krustveida plāna būve ar divtorņu fasādi. Baznīcas plāns ir asimetrisks - joma un šķērsjoma krustojumam vienā pusē piekļaujas sakristeja.

"Ēku sedz divslīpju jumts, frontālie, malās novietotie torņi ar smailloka ailu galeriju augšgalā un slaido, barokālo noslēgumu piešķir fasādei vieglumu."1

Kaunatas baznīca ir īpaša ar tajā esošo svētbildi "Svēto Elizabeti apmeklē Marija". Šī nezināmā autora darbs pieder Latgales glezniecības 19.gadsimta mantojuma profesionāli augstvērtīgāko paraugu kopai.

Baznīcas sānu altāros gleznas sv. Elija (kreisajā pusē) un sv. Jura (labajā pusē) godam. Tajā atrodas arī 19.gadsimtā būvētas ērģeles (pašlaik diemžēl nedarbojas) un kokgriezums ar Dievmātes statuju.

Kaunatas katoļu baznīca nosaukta par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas godam. Baznīcas ēka ir vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis. 

"Dievnama ēka iekļaujas 19.gadsmita reģionālās arhitektūras mantojumā, kas balstās uz klasiskā ordera formu izmantojumu, parādot klasicisma stila iezīmes."2Interesanti, ka Kaunatas baznīcā līdz ar citām baznīcām – Asūnē, Silenē un Veckalpavā – notikusi dīķu naktssikspārņu uzskaite, proti, Kaunatas baznīcā mīt sikspārņu kolonija. 

Kaunatas draudzē ietilpst Barku, Višu, Verasovkas, Bresingovas, Petrovsku, Mozgu, Rikapoles, Skadeņu, Vilkakrūga un Škrabu kapsēta.

  1. Kaminska Rūta, Bistere Anita "Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rēzeknes pilsētā un rajonā", Rīga: Neputns, 2011.
  2. Turpat.


 .